Latvijas tiesa atzīst, ka Rīgas azartspēļu aizliegums ir pretrunā ar Satversmi

Latvijas Satversmes tiesa ir pasludinājusi spriedumu lietā, kas ir būtiski ietekmējis šo Austrumeiropas valsti. Satversmes tiesa pasludināja, ka iepriekšējais azartspēļu aizliegums valsts galvaspilsētā Rīgā ir pretrunā ar Latvijas konstitūciju jeb Satversmi. Spriedumā, kas izraisīja satricinājuma vilni visā valstī, tika pausts viedoklis, ka Rīgas pašvaldība nav sniegusi pietiekami pamatotus iemeslus, lai attaisnotu savas politikas izmaiņas.

Satversmes tiesa uzskata, ka azartspēļu aizliegums Rīgā izraisītu azartspēļu iestāžu slēgšanu valsts galvaspilsētā. Lai izprastu šī strīda būtību, atskatīsimies pagātnē pirms pieciem gadiem, kad pilsētas dome nolēma slēgt šīs azartspēļu iestādes.

Neliels atskats pagātnē

Toreizējais pilsētas mērs Nils Ušakovs deva rīkojumu pašvaldības Juridiskajam departamentam un Pilsētas attīstības departamentam sagatavot domes dekrētu, ar kuru tiktu atceltas spēļu zāļu licences. Dekrēts bija jāattiecina uz visām azartspēļu vietām galvaspilsētā, izņemot tās azartspēļu iestādes, kas atrodas pilsētas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.

Toreiz pašvaldības arguments bija tāds, ka valsts azartspēļu likums ļauj pašvaldībai šādi rīkoties. Saskaņā ar attiecīgajiem spēkā esošajiem likumiem, ja azartspēļu izmantošana minētajās telpās vai vietā radīja būtisku kaitējumu pilsētas iedzīvotājiem, tad pilsētai vai pašvaldības domei bija atļauts veikt attiecīgus pasākumus. Šajā gadījumā pašvaldība uzskatīja par piemērotu atcelt kazino, bingo zāles, spēļu zāles un totalizatora darbības atļaujas.

Toreiz Ušakovs bija pārliecināts, ka šis lēmums ir pieņemts, ņemot vērā visu Rīgas iedzīvotāju intereses. Viņš paziņoja:

“Tas ir viens no uzdevumiem, kas mums ir jāizpilda. Pirmo soli mēs spērām 2017. gadā, kad aizliedzām spēļu vietas pilsētas vēsturiskajā centrā. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka azartspēļu problēma ir vissmagākā tieši Rīgas mikrorajonos. Tāpēc pašvaldībai ir jādara viss, kas ir tās spēkos, lai Rīga beidzot kļūtu par pilsētu, kurā azartspēļu nav.”

Kā minēts šajā pilsētas mēra paziņojumā, 2017. gadā dome pieņēma lēmumu slēgt 42 azartspēļu zāles. Taču tad šim plānam radās aizķeršanās, jo šīs azartspēļu iestādes vērsās tiesā, lai tās varētu turpināt savu darbību. Šo dekrētu 2019. gadā bija paredzēts īstenot piecu gadu laikā. 

Detalizētāka informācija par jaunāko tiesvedību

Tiesvedību pret Rīgas pašvaldības lēmumu aizliegt azartspēles pilsētā uzsāka uzņēmumi SIA “Alfor”, SIA “Olympic Casino Latvia” un SIA “Joker”, kas ir Austrumeiropas azartspēļu uzņēmumi. To arguments pret pilsētas teritorijas plānojumu tika balstīts uz Latvijas Satversmes 105. pantu, kas aizsargā īpašuma tiesības un ļauj noteikt ierobežojumus tikai noteiktā kārtībā.

Šajā prasībā tika izteikts protests pret diviem pilsētas domes lēmumiem: pirms 6 gadiem tika slēgtas 42 azartspēļu vietas pilsētas centrā un pagājušajā gadā tika anulētas 139 atļaujas azartspēļu iestādēm ārpus pilsētas centra. Turklāt šajā apstrīdētajā tiesību aktā tika apgalvots, ka īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām ir izņēmuma gadījumiem paredzēta klauzula, kas, pēc prasītāju domām, nav šis gadījums.

Tā kā pilsētas domes dekrēta termiņš ir 2025. gads, tika lūgts tiesai noskaidrot šo lēmumu pamatojumu. Pirms sprieduma pasludināšanas Latvijas Azartspēļu biznesa asociācija apgalvoja, ka Rīgas domes rīcība ir tiešs azartspēļu komersantu tiesību pārkāpums. Tādējādi šis lēmums bija pretrunā tiesiskās paļāvības principam, kā arī ārvalstu ieguldītāju tiesībām piedalīties Latvijas ekonomikā.

Tiesa savā spriedumā atzina, ka pašvaldība patur tiesības pati izvērtēt, kur tās teritorijā būtu jāievieš nepieciešamie azartspēļu ierobežojumi. Turklāt tiesa norādīja, ka attiecībā uz teritoriālo plānošanu pašvaldība patur tiesības noteikt tik daudz azartspēlēm nepiemērotu teritoriju, cik tā uzskata par nepieciešamu. Pilsētas pārvalde patiešām rīkojās atbilstoši savām tiesībām, kā arī ievērojot Latvijas konstitūciju. Tomēr Satversmes tiesa norādīja, ka pašvaldībai ir jāievēro piešķirtajā pilnvarā noteiktais teritorijas izvērtēšanas princips.

Tādējādi tika secināts, ka Rīgas dome nav skaidri norādījusi, kāpēc šīs teritorijas plānojuma funkcionālajā zonējumā azartspēļu organizēšana ir aizliegta. Jāatgādina, ka azartspēles kā komercdarbība bija viena no atļautajiem minētās teritorijas izmantošanas veidiem. Tāpat tika uzsvērts, ka, Rīgas domei īstenojot savu rīkojumu, ir jāgarantē Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības. Tāpat jāievēro arī citas Latvijas Satversmes normas, tostarp personu individuālo tiesību aizsardzība, kas garantēta azartspēļu atkarības iespējamo risku skatījumā.

Līdz ar to Satversmes tiesa konstatēja, ka ar šo domes lēmumu ir pārkāptas Latvijas Satversmes 1. un 5. pantā noteiktās pamattiesības, un atcēla šo pašvaldības izdoto dekrētu.

Latvijas pašreizējās azartspēļu perspektīvas

Ņemot vērā situāciju galvaspilsētā, var viegli iztēloties, cik ierobežotas šobrīd ir azartspēļu aktivitātes Latvijā. Šobrīd valstī ir tikai 3 aktīvi fiziskie kazino, 194 spēļu zāles, viena bingo spēļu zāle un 76 totalizatori. Tomēr azartspēļu nozare joprojām gūst diezgan ievērojamus ieņēmumus, par kuriem ziņots 2023. gadā, un to kopējais apjoms ir 288 miljoni euro (313 miljoni ASV dolāru), kas ir par 9 % vairāk nekā iepriekšējā gadā.